Vai kristīgās skolas indoktrinē bērnus? Tas ir viens no jautājumiem aizvien pieaugošajās debatēs par izglītības brīvību. Tajā pašā laikā izglītības brīvība plaukst un tai ir pat nākotne, teikts nevalstiskās organizācijas OIDEL jaunajā pētījumā.

OIDEL direktors Ignasi Grau šobrīd daudz ceļo, jo visā Eiropā viņš tiek aicināts iepazīstināt ar savu ziņojumu par izglītības brīvību (Freedom of Education). Jūnijā viņš dosies arī uz Eiropas Parlamentu Briselē. Viņš uzsver, ka “izglītības brīvība tuvākajos gados būs karsts dzelzs”. Ignasi Grau izglītības brīvību definē kā iespēju vecākiem izvēlēties izglītību, kas atbilst viņu pārliecībai, neatkarīgi no viņu ienākumiem. Valstīs, kurās ir šāda brīvība, privātās skolas ir tikpat (finansiāli) pieņemamas un pieejamas kā valsts skolas.

Grau ir optimistiski noskaņots par attīstību izglītības brīvības jomā. Aplūkojot ziņojumu, ko OIDEL publicēja šā gada sākumā, viņš saskata pozitīvas tendences. Piemēram - ja agrāk finansējums privātajām skolām bija reti sastopams, tad tagad tas ir pieejams aizvien vairāk valstīs. No 156 aptaujātajām valstīm tikai 25% no tām nenodrošina nekāda veida finansējumu skolām, kuras nav oficiālās valsts skolas.

Aptaujas rezultāti tāpat liecina, ka nedaudz vairāk kā 25% aptaujāto valstu ir jau stabila privāto skolu finansēšanas sistēma. Tas parasti nozīmē, ka lielākā daļa privāto skolu pedagogi saņem algu no valsts līdzekļiem. Ir arī pāris progresīvākas valstis, kuras arī apmaksā privāto skolu investīcijas un mācību līdzekļus.

OIDEL pētījumā netika pētīti iemesli kādēļ šādas izglītības brīvības tendences ir attīstījušās, taču Grau uzskata, ka tas ir pieaugošais pieprasījums pēc alternatīvas vispārējai izglītībai. Viņš uzskata, ka “valstis reaģē uz savu pilsoņu prasībām”. Ignasi Grau arī minēja, ka pieaugošā vajadzība pēc pielāgojamas izglītības izpaužas arī pieaugošajā pieprasījumā pēc mājmācībām. Viņš atzina, ka mājmācību temats pašlaik ir politiskās uzmanības centrā. Viņš sagaida, ka šī mēneša beigās UNESCO publicēs vadlīnijas, lai palīdzētu valdībām regulēt šo pieaugošo parādību.

Grau arī brīdina, ka: “Nevalstiskajām skolām, tostarp kristīgajām skolām, būtu jāapzinās, kāda loma tām var būt šajās debatēs. Starp skolām un valdībām būtu jāveido plašāks dialogs.” Viņš uzsver, ka debatēs bieži vien iztrūkst viens jautājums - “Kā mēs varam atrisināt spriedzi starp pasaules uzskatiem?” Viņš uzsver, ka ir nepieciešamība parādīt, ka indoktrinācija un informēšana par tematiem ir divas dažādas lieta. “Piemēram, debatēs par seksuālo izglītību kristīgajām skolām būtu jāparāda, ka tās tomēr var mācīt šo priekšmetu, neuzspiežot noteiktu pasaules uzskatu,” skaidro Ignasi Grau.