Apritot 50.gadadienai kopš vēsturiskā, taču joprojām pretrunīgi vērtētā Otrā Vatikāna koncila, katoļu bīskapi no visas pasaules svētdien pulcējas uz kārtējo sinodi. Tajā paredzēts apspriest veidus, kā pretoties pieaugošajām sekulārisma tendencēm.
Pāvests Benedikts XVI, uzrunājot sinodes dalībniekus, plāno atkārtoti aicināt uz "jaunu evaņģelizāciju". Tā piedotu svaigu sparu katoļu baznīcai, kura Eiropā strauji zaudē savus sekotājus un daudzviet pasaulē tiek pakļauta pieaugošai diskriminācijai.

Paredzēts, ka sinode ilgs līdz 28.oktobrim. 11.oktobrī, kas sakrīt ar Otrā Vatikāna koncila sākšanas gadadienu, tiks izsludināts Ticības gads.

Šobrīd 85 gadus vecais pāvests, kas savulaik bija Vatikāna Otrā koncila eksperts un viens no aktīvākajiem baznīcas reformistiem, kopš stāšanās amatā 2005.gadā par sava pontifikāta galveno tēmu pasludinājis "jauno evaņģelizāciju". Sinodē paredzēts apspriest arī katoļu baznīcas attiecību saasināšanos ar radikālo islāmu daudzviet pasaulē, kā arī ar evaņģēliskajām baznīcām, īpaši jaunattīstības valstīs.

Vatikāns jau iepriekš nodevis atklātībai bīskapu atbildes uz jautājumiem par šķēršļiem, kas viņiem traucē Labās vēsts izplatīšanā. Daži bīskapi norādījuši uz "pārlieko birokrātiju baznīcas struktūrās", citi atzinuši, ka "liturģiskajām ceremonijām trūkst dziļas garīgas pieredzes", bet vēl citi uzskata, ka klēra locekļu skaits esot nepietiekams.

Otrais Vatikāna koncils baznīcā ienesa svarīgas vēsturiskas pārmaiņas. Notika pāreja uz dievkalpojumu noturēšanu draudžu dzimtajā valodā, tika atdzītas tiesības uz ticības brīvību, tostarp tiesības uz brīvību neticēt nekam, un tika pavērts ceļš dialogam ar citām reliģijām, piemēram, ar jūdaismu.