Vācijas ministru kabinets nākamnedēļ izskatīs likumprojektu, kuram vajadzētu kliedēt neskaidrības attiecībā uz zēnu apgraizīšanas operācijām. Atbilstoši jaunajam likumprojektam apgraizīšana tiks atļauta, ievērojot konkrētus nosacījumus, turklāt tiks kliedētas visas juridiskās neskaidrības, kas radušās pēc nesenā reģionālās tiesas sprieduma, kurā apgraizīšana atzīta par noziegumu.

Likumprojektā būs definēti nosacījumi, kas būs jāievēro, lai varētu veikt apgraizīšanas operāciju. Apgraizīšanu varēs veikt ārsts, vai arī, ja operācija tiks veikta mazulim līdz sešu mēnešu vecumam, reliģiskās kopienas izvirzīts pārstāvis, kuram būs atbilstoša medicīniskā kvalifikācija. Dokumentā izvirzīta prasība lietot iedarbīgus sāpju mazināšanas līdzekļus un norādīts, ka operāciju nedrīkst veikt mazuļiem, kuru veselībai tā varētu radīt apdraudējumu, piemēram, hemofilijas slimniekiem.

Vācijas Musulmaņu centrālā komiteja pamatā ir apmierināta ar likumprojektu, arī bijusī Vācijas Ebreju centrālās padomes priekšsēdētāja Šarlote Knobloha atzina, ka dokuments ir "līdzsvarots".

Ja bērns ir veselīgs, ebreju zēni parasti tiek apgraizīti astoņas dienas pēc dzimšanas. Savukārt musulmaņu zēni tiek apgraizīti daudz vēlāk. Vācijā katru gadu galvenokārt reliģisku iemeslu dēļ tiek apgraizīts tūkstošiem zēnu.