Septembra vidū Zviedrijā notika divpadsmitā tikšanās starp ticīgajiem un neticīgajiem par tēmu „Pasaule ar vai bez Dieva”.
Tā divu dienu garumā pulcēja kopā Zviedrijas zinātnes un kultūras ekspertus, reliģisko konfesiju pārstāvjus un pārliecinātus ateistus.
Zviedrija ir valsts, kuru bieži dēvē par post-kristīgu valsti, kur saskaņā ar statistiku sekularizācija ir izpletusies sabiedrībā, un Dievs ir piespiests atkāpties. Kur valda „cilvēku tiesības”, nevis „Dieva tiesības”. Tā ir valsts, kurā izglītības ministrs aizliedz draudžu mācītājiem teikt: „Lai Dievs jūs svētī” mācību gada beigās. Kur visi politiķi (izņemot vienu) parlamentā nobalsoja pret sirdsapziņas brīvību sociālajiem darbiniekiem. Tā ir valsts, kur nav iespējams kļūt par universitātes rektoru, jo savā CV esi ierakstījis, ka esi ticīgais.
Saskaņā ar statistiku zviedriem Dievs nav svarīgs. Bet tomēr Viņš ir svarīgs.
Vislielākais ieguvums no šīs tikšanās ir pacelta atklātā diskusijā tēma, kuras apspriešana publiski Zviedrijā tiek uzskatīta par politiski un kulturāli nekorektu. Turklāt, divu dienu tikšanās (6 stundas) tika pārraidīta valsts televīzijā divas reizes. Zāles bija pilnas cilvēku, kas stundām ilgi klusumā klausījās, beigās žēlojoties tikai par laika trūkumu. Viens no pārrunātajiem jautājumiem, kam visi piekrita, ka ateistiskais fundamentālisms nav mazāk bīstams par reliģisko fundamentālismu.