Satelītu attēlos viegli pamanāmas, bet valdības dedzīgi noliegtas, Ziemeļkorejas cietumu nometnes sevī slēpj šausmas, kas līdzinās holokaustam. Šī mēneša sākumā izdotajā biografijā lasāms par vienīgo izbēgušo cilvēku no «pilnīgas kontroles zonas» nometnes, par Šinu Dong-hjuku. Pavadījusi dažas nedēļas bestselleru sarakstā, grāmata «Izbēgšana no 14. Nometnes» ir pievērsusi starptautisku uzmanību Ziemeļkorejai.

Laikā, kad Ziemeļkoreja saņem kritiku par civēktiesību pārkāpumiem, apvienība Atvērtās Durvis vērš uzmanību arī uz Ziemeļkorejas ticīgo likteni. Izolētā Āzijas valsts ierindojas pirmajā vietā Atvērto Durvju izveidotajā 2012. gada Pasaules Uzmanības sarakstā, kurā iekļautas 50 valstis, kurās ticīgie piedzīvo vieslielākās vajāšanas. Tiek lēsts, ka 40 000 līdz 70 000 kristiešu cieš pilnīgas kontroles nometnēs, uz kurām tiek sūtīti mirt cilvēki ar apzīmējumu «nepareizie domātāji.»

Šins Dong-hjuks piedzima šāda tipa nometnē 1982. gadā. Grāmatā Šins atzīstas, ka cietuma apsargiem ir nosūdzējis savu māti un brāli par to, ka viņi gatavojušies bēgt bez viņa. Tā rezultātā māte un brālis Šina un citu cietumnieku acu priekšā tika pakārti, bet viņš pats piedzīvoja spīdzināšanu savu ģimenes locekļu «nozieguma» dēļ. Šins stāstīja amerikāņu žurnālistam Bleinam Hardenam, grāmatas autoram: «Es gribēju, lai cilvēki uzzin, ka tāda veida bērnus viņi tieši šobrīd šajās nometnēs audzina: cilvēkus, kuri ir uzticami sargiem, kuri darīs jebko, lai saņemtu vairāk barības.»
Apstākļi Ziemeļkorejas cietuma nometnēs ir līdzīgi Hitlera, Staļina un Mao neaizmirstamo režīmu apstākļiem. «Politiskie cietumnieki» tiek nostrādināti līdz nāvei, tajā pat laikā saņemot smagas fiziskās un psiholoģiskās spīdzināšanas. Atvērtās Durvis ziņo, ka šie cilvēki strādā 18-20 stundas dienā ar minimālu pārtikas devu, vai vispār bez tās. Lai kompensētu nepieciešamo pārtiku, ieslodzītie apēd visu, kas ēdams, tai skaitā čūskas, žurkas, kukaiņus, dažādas saknes un zāli.

Aprīlī Amerikā bāzētā Ziemeļkorejas Cilvēktiesību Komiteja izdeva ziņojumu, kas balstīts uz 60 bijušo ieslodzīto un apsargu intervijām. 200 lappušu garajā ziņojumā tiek aprakstītas cietumu nometnes, tās atrodas galvenokārt ziemeļu kalnu reģionos, dzeloņdrāšu un elektrisko žogu apjoztas. Šins bēga, šķērsojot šadus žogus, viņš izmantoja sava labākā drauga ķermeni kā izolāciju pret nāvējošo strāvu. 2009. gadā Ziemeļkoreja paziņoja ANO Cilvēktiesību padomei: «Termins politiski ieslodzītais neeksistē Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas vārdnīcā…»
Gregs Skarlatojs, Ziemeļkorejas Cilvēktiesību Komitejas direktors, teica- kamēr Ziemeļkoreja cenšas noslēpt šausminošo realitāti, vairāk kā 30 000 Ziemeļkorejas pārbēdzēji ir pametuši valsti, pirms desmit gadiem tie bija 3 000. Lūdziet par ieslodzītajiem ticīgajiem Ziemeļkorejā. Lūdziet, lai Dievs uztur viņus, un ka viņi tiek atbrīvoti. Lūdziet pēc izmaiņām, kuras var ienest tikai un vienīgi Evaņģēlijs.