20.Augusts
Latvijas Kristīgais radio/quovadis.lv
Tiesnesis ir devis atļauju ārstiem izslēgt dzīvības uzturēšanas sistēmu zēnam, kura kristīgie vecāki, cerībā uz brīnumu, lūdzās, lai to nedarītu. Džastiss Raiders teica, ka astoņgadīgajam zēnam nav nekādu cerību atlabt pēc «traģiskas veselības pasliktināšanās», un tas nebūtu pareizi uzturēt viņu pie dzīvības, sagādājot viņam, iespējams, sāpes. Zēna vecāki un padsmitgadīgā māsa Augstākajā Tiesā teica, ka viņi tic - zēns joprojām ir pie samaņas un joprojām ir iespējama dievišķa iejaukšanās. Bet tiesnesis paziņoja, ka «ar smagu sirdi» viņam ir jāpiekrīt slimnīcas lūgumam noņemt dzīvības uzturēšanas sistēmu, jo ārsti un māsiņas uzskata, ka visa tālākā iejaukšanās būtu veltīga.
Lieta tika izskatīta piektdien Augstākās Tiesas ģimenes nodaļā, kurai ir tiesības izlemt, kas ir «tas labākais» cilvēkiem, kuri nav spējīgi paši pateikt, vai vēlas medicīnisku palīdzību, vai nē. Tiesnesim tika darīts zināms, ka zēns, kura vārdu nedrīkst izpaust, bija priekšlaicīgi dzimis, trīs mēnešu vecumā viņš piedzīvoja operāciju, kurā centās novērst vairākus caurumus viņa sirdī. Pēc tam viņš vadīja normālu dzīvi kopā ar saviem vecākiem, kuriem ir vēl trīs bērni. Taču viņa veselība strauji pasliktinājās pēc jūnijā izdarītās operācijas, kuras laikā tika noņemts apsējs no plaušu artērijas. Zēns tika pārvests uz citu slimnīcu, kur viņam pieslēdza dzīvības uzturēšanas aparātus, nodrošinot viņa sirds un plaušu funkcionēšanu. Pēc mēneša ārsti neredzēja nekādus uzlabojumus viņa stāvoklī, viņa plaušas un elpceļi joprojām palika bloķēti, un ārstiem bija jādod zēnam arvien spēcīgākus nomierionošus līdzekļus. Saka, ka, jo ilgāk pacients atrodas pieslēgts pie šīs aparatūras, jo drīzāk viņš piedzīvos infekcijas un cietīs no pēkšņas un sāpīgas nāves. Zēna mate tiesā stāstīja, ka viņa kopā ar dēlu slimnīcā lūdzot, un ka zēns ir prasījis, lai virs viņa gultas piestiprinātu vārdus no Bībeles : «Esi stiprs un drošs! Nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.» Māte teica, ka, lai arī viņa pieņem medicīniskos pierādījumus, viņa joprojām tic, ka dēls ir pie samaņas, un ģimene nav zaudējusi cerības. «Negaidītas lietas var notikt. Tāpēc, ka zēnam ir ticība, un man ir paļaušanās uz Dievu, un tāpēc, ka es saprotu, ka Viņš ir Tas, kurš dāvāja viņam dzīvību, un tikai Viņš vienīgais var šo dzīvību pārtraukt, es nevaru piekrist tam, ka viņam tiek noņemts skābeklis. Dievs var iejaukties brīnumainā veidā.»
Zēna māte teica, ka, lai arī ģimene nebaidās no zēna nāves, viņi neuzskata, ka tā būtu viņu vai ārstu daļa saīsināt zēna dzīvi, un tā būtu arī «uzticības laušana», ja viņi tā darītu. Zēna tēvs teica: «Mūsu bērni ir izteikuši bažas, ka tādā gadījumā, ja mēs piekristu viņu mazā brāļa atslēgšanai no aparatūras, viņi nevar būt droši par to, ka mēs ko līdzīgu neizdarītu arī viņiem.» Zēna 17 gadus vecā māsa teica, ka brālis tic tam, ka Dievs var viņu dziedināt, un tā ir bijusi viņa ticība, kas tik tālu ir viņu uzturējusi.
