Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils ceturtdien ieradies Polijā. Tā ir pirmā Krievijas Pareizticīgās baznīcas oficiāla vizīte abu valstu vēsturē. Polijas lielākā iedzīvotāju daļa ir katoļi. Plānots, ka pareizticīgo patriarhs Kirils Polijā pavadīs četras dienas. Līdz šim abu konfesiju attiecības bijušas sarežģītas. Krievijas Pareizticīgo baznīca ir apsūdzējusi katoļu priesterus par mēģinājumu pārvilināt Krievijas un Ukrainas ticīgos. Savukārt Katoļu baznīca patriarham Kirilam pārmetusi pārlieku pietuvinātību Kremlim un prezidentam Vladimiram Putinam. Krievijas baznīca iepriekš paziņoja, ka vizīte ir saistīta ar vēlmi stiprināt katoļu un pareizticīgās baznīcas saites, kā arī kopīgi aizsargāt morāles vērtības.
Uzsākot savu divu dienu vizīti Polijā, Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, ceturtdien paziņojis, ka gan viņa vadītā baznīca, gan Polijas katoļu baznīca esot gatavas "piedot pagātnes grēkus". Smagā Polijas un Krievijas attiecību vēsture plašu mediju uzmanību piesaistīja vēl pavisam nesen, jūnijā, kad Varšavā Eiropas futbola čempionāta laikā izcēlās sadursmes starp poļu un krievu līdzjutējiem. Taču abu valstu naidīgums iesniedzas gadsimtiem ilgā pagātnē. Krievijā kā Tautas vienotības diena tiek svinēts 4.novembris, datums, kad 1612.gadā no Maskavas tika padzīts poļu garnizons. Savukārt tā dēvētajās trijās dalīšanās, kas attiecīgi notika 1772., 1793 un 1795.gadā, Krievija līdz ar Austriju un Prūsiju pilnībā noslaucīja Poliju no toreizējās Eiropas kartes. Tam 19.gadsimtā - 1831. un 1863.gadā - sekoja divas neveiksmīgas poļu sacelšanās, kas kļuva par apspiestās nācijas neatkarības alku simbolu. Tūkstošiem sacelšanos dalībnieku tika sodīti ar nāvi, bet tūkstošiem citu nonāca Sibīrijā. Kad Polija Pirmā pasaules kara beigās atguva neatkarību, uzliesmoja jauns konflikts, šoreiz jau ar komunistu varā esošo Krieviju.
Sarunā ar Polijas Radio Kirils gan uzsvēra, ka Krievijas pareizticīgās un Polijas katoļu baznīcas sadarbība esot "brīva no politikas". Viņam piebalsojis arī Polijas katoļu arhibīskaps Jozefs Mihaliks. "Ir svarīgi paraudzīties uz problēmu no cita skatu leņķa. Cilvēkiem izlīgums ir iekšējs process," norādīja Kirils.
Uzsākot savu divu dienu vizīti Polijā, Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, ceturtdien paziņojis, ka gan viņa vadītā baznīca, gan Polijas katoļu baznīca esot gatavas "piedot pagātnes grēkus". Smagā Polijas un Krievijas attiecību vēsture plašu mediju uzmanību piesaistīja vēl pavisam nesen, jūnijā, kad Varšavā Eiropas futbola čempionāta laikā izcēlās sadursmes starp poļu un krievu līdzjutējiem. Taču abu valstu naidīgums iesniedzas gadsimtiem ilgā pagātnē. Krievijā kā Tautas vienotības diena tiek svinēts 4.novembris, datums, kad 1612.gadā no Maskavas tika padzīts poļu garnizons. Savukārt tā dēvētajās trijās dalīšanās, kas attiecīgi notika 1772., 1793 un 1795.gadā, Krievija līdz ar Austriju un Prūsiju pilnībā noslaucīja Poliju no toreizējās Eiropas kartes. Tam 19.gadsimtā - 1831. un 1863.gadā - sekoja divas neveiksmīgas poļu sacelšanās, kas kļuva par apspiestās nācijas neatkarības alku simbolu. Tūkstošiem sacelšanos dalībnieku tika sodīti ar nāvi, bet tūkstošiem citu nonāca Sibīrijā. Kad Polija Pirmā pasaules kara beigās atguva neatkarību, uzliesmoja jauns konflikts, šoreiz jau ar komunistu varā esošo Krieviju.
Sarunā ar Polijas Radio Kirils gan uzsvēra, ka Krievijas pareizticīgās un Polijas katoļu baznīcas sadarbība esot "brīva no politikas". Viņam piebalsojis arī Polijas katoļu arhibīskaps Jozefs Mihaliks. "Ir svarīgi paraudzīties uz problēmu no cita skatu leņķa. Cilvēkiem izlīgums ir iekšējs process," norādīja Kirils.
