18.Aprīlis
Latvijas Kristīgais radio/quovadis.lv

Newsmax ziņo, ka «vairāk kā 1500 respektablu medicīnas pētījumu izsmeļoša analīze» atbalsta Dr. Harolda G. Koeniga pārliecību, ka cilvēkiem, kuri ir «reliģiozāki un vairāk pavada laika lūgšanās, ir labāka mentālā un fiziskā veselība.» Koenigs ir Duke Universitātes Garīguma, Teoloģijas un Veselības Centra direktors. Viņš teica, ka pagājušā gada pētījums parādīja, ka lūgšanai ir bijis ievērojams iespaids uz pacientiem ar dzirdes un redzes traucējumiem. Koenigs teica: «Reliģijas patiesai praktizēšanai ir labums, īpaši iesaistīšanās ticīgo kopienā un reliģiska nodošanās ir tas, kas palīdz cilvēkiem sekmīgāk tikt galā ar lietām. Viņi labāk tiek galā ar stresu, izbauda lielāku labklājību, jo viņiem ir lielāka cerība, viņi ir optimistiskāki, viņi retāk piedzīvo depresiju, mazāk nemieru, un viņu vidū ir daudz retāk pašnāvības gadījumu. Šiem cilvēkiem ir stiprāka imūnā sistēma, zemāks asinsspiediens, un ,iespējams, arī labāka sirds un asinsvadu funkcionēšana.» Pētnieks Toms Nokss, kādreizējais ateists, kurš kļuvis par «regulāru dievlūdzēju» pēc tam, kad padziļināti studējis ticības medicīniskos labumus, piezīmē: «Lūgšanas spēka pierādījums ir milzīgs. Tas, ko es atklāju, mani pārsteidza. Pēdējo 30 gadu laikā lielā mērā neievērots, bet pieaugošs darbs zinātniskās aprindās parāda, ka ticībai ir labvēlīga ietekme gan medicīnas, gan sociālā, gan psiholoģiskā jomā.» Nokss piebilst: «Ateisti var vīpsnāt par ticību, cik vien viņiem tīk, bet tie nevar panākt to, ka zinātne būtu viņu pusē.»