Saskaņā ar jaunu kristīgās labdarības organizācijas The Children’s Society ziņojumu piektajai daļai jauniešu Apvienotajā Karalistē ir grūti justies kā savējiem savā dzīvesvietas apkaimē. Ziņojumā „Laba bērnība 2026” (Good Childhood Report 2026) brīdināts par satraucošu saistību starp sociālo izolāciju un bērnu labklājības pasliktināšanos. Tajā uzsvērta atbalstošu attiecību, viesmīlīgu kopienas telpu un uzticamu pieaugušo nozīme, palīdzot bērniem attīstīt piederības sajūtu.
Pētījumā aptaujāti vairāk nekā divi tūkstoši jauniešu vecumā no 10 līdz 17 gadiem. Rezultāti atklāj ciešu saistību starp zemu labklājības līmeni un atsvešinātības sajūtu. To jauniešu vidū, kuriem ir zems labklājības līmenis, 40,3 procenti jutās nošķirti no savas kopienas. Jauniešu vidū, kuriem šādu grūtību nebija, šis rādītājs bija 8,9 procenti. Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto juta, ka viņu apkaimes pieaugušie nav pret viņiem pietiekami atvērti, bet gandrīz trešdaļa atzina, ka nevar būt paši. Šie atklājumi izskan laikā, kad bērnu apmierinātība ar dzīvi Apvienotajā Karalistē ilgākā laikposmā ir pasliktinājusies. Skola un fiziskais izskats bija jomas, kurās jaunieši īpaši bieži izjuta neapmierinātību. Savukārt pieaugošās cenas, noziedzība un bažas par jaunām slimībām bija starp jautājumiem, kas viņus visvairāk satrauca.
Tomēr pētījumā uzsvērts arī vietējo organizāciju, tostarp baznīcu un citu reliģisko kopienu, pozitīvais ieguldījums jēgpilnu attiecību veidošanā. Jaunieši norādīja, ka arī reliģiskās pielūgsmes vietas var palīdzēt viņiem justies piederīgiem kopienai. Tomēr pētījumā uzsvērts arī vietējo organizāciju, tostarp baznīcu un citu reliģisko kopienu, pozitīvais ieguldījums jēgpilnu attiecību veidošanā. Jaunieši norādīja, ka arī reliģiskās pielūgsmes vietas var palīdzēt viņiem justies piederīgiem kopienai.
Vēl viens būtisks atklājums bija uzticamu pieaugušo pieejamības nozīme. No pieaugušajiem ārpus ģimenes jaunieši visērtāk jutās, meklējot atbalstu pie skolotājiem un pasniedzējiem. Pavadošajā politikas dokumentā labdarības organizācija aicināja valdību stiprināt jauniešu atbalsta dienestus, ieguldīt līdzekļus pieejamu kopienas centru izveidē un noteikt valsts mēroga standartus atbalstam, ko sniedz uzticami pieaugušie. Organizācija arī ieteica katru gadu veikt valsts mēroga bērnu labklājības novērtējumu un dot jauniešiem lielākas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu kopienu.
