18. oktobrī kristīgajā tradīcijā atzīmē svētā Lūkas dienu, godinot vienu no nozīmīgākajiem Jaunās Derības autoriem. Šogad aprit arī 500 gadi kopš Viljama Tindeila Jaunās Derības izdevuma angļu valodā, kurā bija iekļauts arī Lūkas evaņģēlijs un Apustuļu darbi. Tradicionāli Lūkam piedēvē abu šo Jaunās Derības grāmatu sarakstīšanu, un kopā tās veido aptuveni 27 procentus no Jaunās Derības teksta. Lūka nebija viens no divpadsmit Jēzus apustuļiem, un pirms pievienošanās kristīgajai misijai viņš, kā uzskata, bija ārsts. Savu evaņģēliju viņš veidoja, apkopojot to cilvēku liecības, kuri bija redzējuši Jēzus dzīvi un kalpošanu. Tieši Lūkas evaņģēlijā lasāmi vairāki labi zināmi Bībeles stāsti, tostarp līdzība par žēlsirdīgo samarieti un pazudušo dēlu, kā arī stāsts par Jēzus tikšanos ar Caķeju. Lūka īpašu uzmanību pievērš Dieva rūpēm par nabadzīgajiem, sievietēm, svešiniekiem un sabiedrības atstumtajiem, kā arī Jēzus mācībai par lūgšanu. Savukārt Apustuļu darbos viņš apraksta, kā Svētā Gara spēkā evaņģēlija vēsts izplatījās no Jeruzālemes uz plašāku Romas impēriju, tostarp stāstot par Vasarsvētkiem un apustuļa Pāvila misijas ceļojumiem. Apustulis Pāvils vēstulē kolosiešiem Lūku dēvē par mīļoto ārstu, bet Otrajā vēstulē Timotejam raksta, ka Lūka ir kopā ar viņu. Lūka sava evaņģēlija sākumā paskaidro, ka raksta, lai lasītāji pārliecinātos par saņemtās vēsts patiesumu.