Nīderlandē pirmo reizi eitanāzija veikta bērnam vecumā no viena līdz 12 gadiem. Nīderlandes valdības ieceltā uzraudzības komiteja, kas izskatīja šo gadījumu, secinājusi, ka ārsts rīkojies “ar pienācīgu rūpību” un viņam bija bērna vecāku atbalsts, lai gan citi konsultētie ārsti pauda atšķirīgu viedokli.
Saskaņā ar komitejas ziņojumu gandrīz divus gadus vecais bērns piedzima priekšlaicīgi — 26. grūtniecības nedēļā —, cieta no smadzeņu bojājumiem un viņam tika diagnosticēta spastiskā cerebrālā trieka un zīdaiņu epileptisko spazmu sindroms. Varasiestādes bērna pēcnāves ziņojumā norādīja, ka tādēļ, ka epilepsijas medikamenti nebija efektīvi, mazulis bieži nespēja gulēt. Turklāt plaušās uzkrājās gļotas, kas apgrūtināja elpošanu un rīšanu.
Komitejas izvērtējumā teikts, ka: “Visas ‘cilvēciskas būtnes’ dzīves jomas — attiecībā uz motoriku, uzvedību un personību — bija smagi skartas, un uzlabojumi nebija gaidāmi”. Ne visi konsultētie medicīniskie eksperti bija vienisprātis par eitanāziju, daži konsultētie eksperti pauda, ka “pastāvēja saprātīgas alternatīvas, piemēram, paliatīvās aprūpes iespējas un farmakoloģiskas alternatīvas, kas potenciāli varētu nodrošināt labāku lēkmju kontroli”.
Tagad lietu izvērtēs arī Nīderlandes Prokuratūra, kas lems, vai piekrīt komitejas vērtējumam vai arī izvirzīs ārstam apsūdzību. Nīderlandes Likums par dzīvības izbeigšanu pēc lūguma un asistētu pašnāvību, kas ļauj veikt eitanāziju personām, kuras sasniegušas 12 gadu vecumu, tika pieņemts 2002. gadā, padarot Nīderlandi par pirmo valsti pasaulē, kas legalizēja eitanāziju.
2024. gadā likums tika paplašināts, ļaujot veikt eitanāziju bērniem vecumā no viena līdz 12 gadiem, ja bērns ir neārstējami slims, cieš nepanesami un bez izredzēm uz stāvokļa uzlabošanos un nepastāv saprātīga ārstēšanas vai paliatīvās aprūpes alternatīva. Nīderlandes protestantu baznīcas nosūtīja vēstuli parlamenta apakšpalātai, brīdinot, ka, “lai gan smagas un dzīvībai bīstamas slimības var radīt sarežģītas un satraucošas situācijas, bērni nevar patstāvīgi pieņemt lēmumu par aktīvu dzīvības izbeigšanu”, ziņoja laikraksts Reformatorisch Dagblad. “Mēs baidāmies, ka šis priekšlikums novedīs pie diskusijas par eitanāzijas iespējamību citām cilvēku grupām ar invaliditāti, piemēram, cilvēkiem ar smagu demenci. Tas ļoti apdraud cilvēkus neaizsargātās situācijās,” viņi piebilda.
