Krievijas Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka ārvalstu organizācijas, tostarp kristīgās kalpošanas organizācijas, apdraud valsts drošību, ziņo cilvēktiesības aizstāvošā organizācija Forum 18. Saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem pilsoņiem un juridiskām personām, kas sadarbojas ar melnajā sarakstā iekļautām organizācijām, draud administratīvie naudas sodi un iespējamā kriminālatbildība. Jaunie noteikumi jau ir skāruši vietējās kristīgās institūcijas. Pēc šī lēmuma Tieslietu ministrija ASV bāzēto kalpošanas organizāciju Mission Eurasia (Misija eirāzija) iekļāva oficiālajā “nevēlamo organizāciju” reģistrā. Jūlijā par likuma pārkāpēju tika atzīts Krievijas Evaņģēlisko kristiešu baptistu savienības prezidents un Maskavas teoloģiskā semināra rektors Pjotrs Mickevičs, pēc tam, kad semināra bibliotēkā tika atrastas Misija eirāzija izdotas grāmatas.

Citā lietā varasiestādes sodīja vietējo baptistu mācītāju pēc tam, kad viņa draudzē tika atrasti 178 Jaunās Derības eksemplāri un 74 Jāņa evaņģēlija bukleti, ko izdevusi organizācija Misija eirāzija. Maskavas apgabala tiesa lika amatpersonām iznīcināt konfiscētos Svēto Rakstu eksemplārus. Organizācija Misija eirāzija (Mission Eurasia) norāda, ka tā tagad maina savu darbības modeli, lai aizsargātu Krievijas kristiešus. Organizācijas prezidents Sergejs Rahuba, kurš daudzus gadus atpakaļ pārcēlās uz dzīvi ASV sacīja, ka par organizācijas iekļaušanu melnajā sarakstā no valdības netika saņemts nekāds brīdinājums, iepriekšējs paziņojums vai prasība atbildēt uz jautājumiem, kas paskaidrotu organizācijas darbību.

Viņš skaidrojot jauno realitāti sacīja: Organizācija vairs nevar likumīgi uzturēt birojus Krievijā, un vēsturiskās partnerības, resursu koplietošana un finansiālais atbalsts tagad ir jāpielāgo tā, lai nepakļautu riskam Krievijas evaņģēliskos kristiešus. Sergejs Rahuba uzsvēra, ka šis tiesiskais spiediens veidojies vairāku gadu laikā, nevis radies vienā dienā. 2016. gadā Krievija pieņēma pretterorisma tiesību aktu kopumu, kas pazīstams kā Jarovajas likums un būtiski ierobežoja misionāru darbu un publisku evaņģelizāciju. Vēlāk pieņemtie “ārvalstu aģentu” likumi lika draudžu vadītājiem pārdomāt, vai ārvalstīs saņemtas apmācības vai finansiāls atbalsts nerada pārāk lielu risku. Viņš arī izcēla: “Evaņģēliskajiem kristiešiem tas ir īpaši sāpīgi, jo kristietība pēc savas būtības ir plašāka un globāla”, un, norādot uz kristīgo pasaules uzskatu, sacīja: “Draudze neapstājas pie valstu robežām.”