Aptuveni seši no desmit kristīgajiem vidusskolas vecuma skolēniem Dienvidkorejā apgalvo, ka ir saskārušies ar pretrunām starp to, ko viņiem māca skolā, un to, ko viņi dzird baznīcā, liecina aptaujas rezultāti, ko publiskojis Dienvidkorejas Pastorālās datu pētniecības institūts. Tajā pašā pētījumā konstatēts, ka tikai 23 procenti baznīcu regulāri māca Bībeles vērtības draudzes skolas audzēkņiem un viņu vecākiem. Institūts, norādīja, ka rezultāti liecina: izglītošana, kuras mērķis ir veidot nākamās paaudzes pasaules uzskatu, nav pietiekama.

59 procenti kristīgo draudžu apmeklējošo vidusskolēnu norādīja, ka kādā brīdī ir izjutuši, ka skolā un baznīcā mācītais ved pretējos virzienos. Šajā rādītājā apvienotas atbildes “bieži” un “dažkārt”. Skolēni lielā skaitā norādīja arī uz citām ar ticību saistītām grūtībām. 58 procenti sacīja, ka viņiem ir grūti izprast ļaunuma, katastrofu un ciešanu esamību, savukārt 54 procenti atzina, ka dažus Bībeles norādījumus viņiem ir grūti uzskatīt par reālistiskiem, tostarp pavēli mīlēt savus ienaidniekus.

Kad skolēni sajuta pretrunu, tikai neliela daļa nonāca pie skaidra secinājuma. Katrs ceturtais jeb 24 procenti sacīja, ka dod priekšroku uzticēties tam, ko māca baznīca. Aptauja atklāja arī pazīmes, ko institūts raksturoja kā “nodalītu ticību”, kas nozīmē, ka skolēni ticību uztver kā kaut ko nodalītu no reālās dzīves, vai, piemēram, skolas dzīves. 48 procenti kristīgo vidusskolēnu sacīja, ka tad, kad saskaras ar reālām problēmām, viņi vispirms meklē praktiskus risinājumus, nevis vēršas pie ticības.

Dienvidkorejas Pastorālās datu pētniecības institūts tāpat uzskata, ka ticības izglītībai būtu jāiet tālāk par informācijas nodošanu. Institūts uzsver, ka skolēni būtu jāapbruņo ar spēju interpretēt zinātni, ētiku, sabiedrību un citas ikdienas dzīves jomas no Bībeles perspektīvas un norādīja, ka Dienvidkorejas baznīcām ir jāveido “drošas kopienas jautājumiem”, kurās skolēni varētu pārdomāt un risināt savas neskaidrības. Institūts pēc pētījuma secina, ka tieši stingra reliģiskā atmosfēra daudzās draudzēs ir kavējusi šādas kultūras izveidošanos, uzsverot, ka daudzi skolēni vai nu atliek sava sprieduma izdarīšanu, vai arī savus jautājumus risina vienatnē.