Indijā izskatīšanā nonācis likumprojekts, kas varētu paplašināt valdības kontroli pār ārvalstu finansētām organizācijām, tostarp kristīgām iestādēm. Lai gan likumprojekts attiecas uz labdarības organizācijām kopumā, nevis tikai uz reliģiskajām, kristiešu organizācijas no dažādām sfērām jau gatavojas rīkoties kad Indijas parlaments atsāks darbu jūlija mēnesī.

Indijas valdība 25. martā parlamenta apakšpalātā iesniedza likumprojektu (“Foreign Contribution (Regulation) Amendment Bill, 2026”). Likumprojekts tiek raksturots kā tehnisks risinājums saistībā ar nepilnībām ārvalstu finansēto aktīvu pārvaldībā gadījumos, kad organizācija ir zaudējusi savas tiesības uz reģistrāciju.

Veterāns žurnālists un cilvēktiesību aktīvists John Dayal uzskata, ka 2026. gada grozījumi jāvērtē plašākā kontekstā. Kopš premjerministra Narendra Modi valdības nākšanas pie varas 2014. gadā, reģistrāciju anulēšana ir strauji pieaugusi. Saskaņā ar Amnesty International datiem līdz 26. martam teju 22 tūkstoši (21 933) organizācijas bija zaudējušas licences (FCRA), kuras ļauj saņemt ārvalstu finansiālo atbalstu. Tas bieži vien nozīmē būtisku finansējuma zudumu un darbības ierobežošanu vai pārtraukšanu.

Šādu licežu anulēšanu ietekme Indijā bijusi nesamērīgi liela uz kristīgajām organizācijām. Indija iekšlietu ministrijas (Ministry of Home Affairs India) dati liecina, ka līdz 2022. gada sākumam vairāk nekā 72% reliģisko nevalstisko organizāciju, kas zaudēja ārvalstu finansējuma licenžu (FCRA) statusu, bija saistītas ar kristīgām programmām. Pēc baznīcu vadītāju teiktā, šī ir tendence, kas, turpinās un pastiprinās.

Jaunais likumprojekts paredz izveidot valdības ieceltu “noteikto iestādi”, kurai būtu tiesības pārņemt pagaidu kontroli pār organizāciju ārvalstu finansētajiem aktīviem, ja to reģistrācija tiek anulēta, pārtraukta vai apturēta, un arī gadījumos, kad reģistrācija netiek pagarināta.

Indijas draudžu nacionālās padomes (National Council of Churches in India) ģenerālsekretārs, Asirs Ebenīzers (Asir Ebenezer), šo likumprojektu nosauca par “būtībā antikonstitucionālu”.

Viņš norādīja: “Tas atņem institūcijām aktīvus bez jebkāda tiesiska procesa — bez tiesas lēmuma un bez procedūrām, kādas tiek piemērotas pat nodokļu pārkāpumos apsūdzētajiem”.