Mazliet vairāk kā nedēļu pirms eitanāzijas likumprojekta nonākšanas Lielbritānijas Parlamenta augšpalātā jeb tā sauktajā Lordu palātā uz otro lasījumu, kampaņa, kura iestājas pret eitanāziju ir izplatījusi mudinājumu kampaņas atbalstītājiem un ticīgajiem lūgt un darīt savu nostāju dzirdamu.

Kaut arī priekšlikumu šogad jau pieņēma Pārstāvju palāta, jeb Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta, tas vēl jāizskata Lordu palātā un tam jāsaņem karaliskā piekrišana (Lielbritānijā jebkurš likumprojekts stājas spēkā tikai pēc monarha formāla apstiprinājuma), lai tas kļūtu par likumu.

Parasti Lordu palāta būtiski neiebilst valdības virzītajiem likumprojektiem, kuri piepildītu vēlēšanu laikā dotos solījumus. Tomēr šis gadījums ir īpašs: eitanāzijas likumu virza Leiboristu partijas deputāte Kima Līdbītere (Kim Leadbeater) kā privāto iniciatīvu, un tas nebija minēts partijas priekšvēlēšanu programmā.

Pirms otrā lasījuma un debatēm 12. septembrī organizācija “Care Not Killing” (Jeb – Rūpes nogalināšanas vietā) aicina atbalstītājus rakstīt vēstules Lordu palātas locekļiem, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas. Organizācija iesaka sūtīt vēstules rakstītas uz papīra, jo daudziem lordiem nav publiski pieejamu e-pasta adrešu, un pat ja ir, tās bieži netiek pārbaudītas.

Arhibīskaps Šeringtons brīdināja, ka, ja likumprojekts tiks ieviests, tas var novest pie aprūpes namu un pirmsnāves aprūpes namu slēgšanas. Turklāt tas vēl vairāk apdraudētu jau tā bieži kritizēto Lielbritānijas paliatīvās aprūpes sistēmu.

Arhibīskaps uzsvēra, ka gadījumā ja asistētā pašnāvība tiktu pasludināta par tiesībām, tad tā kļūtu arī par obligātu pienākumu veselības aprūpes iestādēm. Tie pakalpojumu sniedzēji, kuriem būtu iebildumi sirdsapziņas dēļ, varētu būt spiesti slēgt savas iestādes vai arī rīkoties pretēji savai pārliecībai.

Līdzīgas bažas pauduši arī par daži ārsti.