Arheologi Ēģiptē ir atraduši divu senlaicīgu baznīcu drupas, kas datējamas ar vairāk nekā 1500 gadu senatni, vietā, kur saglabājusies arī freska ar Jēzus attēlojumu, dziedinot slimo. Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija šovasar paziņoja par atradumu, norādot, ka tas attiecināms uz “agrīno koptu laikmeta sākumu”, kad reģions pārgāja no pagānisma uz kristietību. Baznīcas tika atklātas Ain al-Kharab arheoloģiskajā vietā Khargas oāzē, kas atrodas uz dienvidiem no Kairas.

Arheoloģijas portāls Arkeonews vēsta, ka no abām atrastajām baznīcām lielākā ir veidota pēc bazilikas parauga, kas raksturīgs agrīnajai kristietībai – ar platu centrālo zāli, ko no sānu ejām atdala kvadrātveida kolonnu rindas. Visa kompleksa ēkas bija celtas no māla ķieģeļiem. Tomēr pats nozīmīgākais atradums, pēc paziņojuma sniegtās informācijas, ir freska, kas attēlo Jēzu Kristu, dziedinām slimu cilvēku. Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija publiski neizplatīja freskas attēlu, bet gan padalījās ar paša arheoloģiskā objekta fotogrāfiju.

Vārds „koptu” nozīmē „ēģiptiešu”. Koptu kristietības aizsākumi meklējami pirmajā gadsimtā, kad cik zināms apustulis Marks šajā reģionā izplatīja Labo Vēsti. No Ēģiptes ir  nākuši tādi ietekmīgi teologi kā Atanāzijs un Origenes, divi vīri, kuri aizstāvēja Svētos Rakstus un ievērojami ietekmēja agrīno kristiešu ticību un pārliecību.