2025. gada Jāņu laikā aprit 170 gadu, kopš iesvētīta vēsturiskā Kalnciema lielākā rota – lielākais greznums mūsdienu Valgundes pagastā – Kalnciema luterāņu dievnams. Un šai jubilejai par godu Kalnciema muzejs ir sagatavojis nelielu rakstu sēriju ar poētisko pamatnosaukumu “Neaizslēgtais nams”.
Dievnama izveides darbi sākas 1853. gadā Jelgavas Sv. Annas draudzes un Kalnciema-Klīves filiāldraudzes mācītāja Morica Vilhelma Konrādi (Conradi) vadībā, kas vainagojas jau pāris gadu laikā. Visa Kalnciema dievnama celtniecība aiztraucas Jāņa Kristītāja zīmē, par ko atgādina Jāņa Kristītāja skulptūra uz Kalnciema lielās kanceles baldahīnjumtiņa (šobrīd, 2025. gada Jāņos, tās gan tur nav, bet tā vecajā vietā atgriezīsies). Proti, dievnama pamatakmens zemē iegulst 1854. gada 12. jūnijā. Savukārt namu iesvēta tieši 23. jūnijā. Dievnams celts galvenokārt vietējo zemnieku un Klīves pusmuižas pārvaldnieka spēkiem apaļu gadu – no viena jūnija līdz nākamajam; un jau pirmajos darba mēnešos, kā liecina celšanas laika vēstījums jumta konstrukcijā, nams ir gatavs līdz jumta korei. Tā nu dievnams sanāk protestantiski pieticīgs, koptēlā atturīgs un necils, turklāt bez torņa smailes, kas top tikai nepilnu pusgadsimtu vēlāk – 1903. gadā.
Jaunā nama eklektiskajā jeb stilu sajaukuma tēlā manāmi klasicisma un neorenesanses vaibsti ar smagnējiem, bet izteiksmīgiem pilastriem, eleganti profilētām dzegām, pilnībā apmestu fasādi un logiem it kā florenciešu renesanses garā (domājams, šābrīža logrūšu spraišļojums gan ir krietni jaunāks par baznīcu). Jādomā, nebūs taisnība tiem, kuri piedēvēs dievnamam neoromāniku kā dominanto jeb vadošo stilu, ar ko sabalsojas teju tik vien kā logaiļu pusapaļās aploces un logu augšdaļas spraišļojums, kas ir vairākiem vēsturiskajiem stiliem raksturīgas iezīmes. Lai nu kā tur būtu ar stiliem, Kalnciema baznīcas būvplāna autors ir guberņas valdes arhitekts Emīls Johans Alberts Štrauss, kurš dažus gadus iepriekš projektējis arī pili Lielplatones muižā.
Iesvētes dienā dievnams gūst skaistu dāvanu – Kristofa Zēbodes (Seebode) lietuvē Rīgā dzimušu zvanu, ko pasniedz pēdējā Kurzemes hercoga kapelmeistara, redzamā klasicisma laika vijolnieka un komponista Franča Ādama Feihtnera (Veichtner, 1741–1822) mazdēls – Klīves muižas nomnieks un Klīves mežzinis Aleksandrs Vilhelms Feihtners. Dāvinātāja tēvs un komponista dēls, arī mežzinis būdams, stāvējis klāt pie visiem zināmā Ķemeru kūrorta šūpuļa. Kūrorts savā sākotnes spožumā 21. gadsimtu nesagaidīs, bet zvanam lemts ilgs un laimīgs mūžs – tas palaidīs garām abu pasaules karu vētras, metāla pārkausēšanas un zvanu evakuācijas akcijas, smagos padomju gadus; zvanīs ilgi un laimīgi.
Materiālu par Kalnciema dievnamu sagatavojis muzeja direktors Dāvis Beitlers. Un to pilnā garumā var lasīt Kalnciema-Klīves evaņģēliski luteriskās draudzes vai Kalnciema muzeja Facebook kontos.
