Pareizticīgo baznīcas Konstantinopoles patriarhāts atzinis neatkarīgu Kijevas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcu. Maskava to kategoriski noraida. Līdz ar to pareizticīgo kristiešu pasaule ir nonākusi jaunu izaicinājumu priekšā.

Stambulā bāzētā pareizticīgo baznīca ir senākā starp pareizticīgo baznīcām, bet Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs tradicionāli tiek uzskatīts par “pirmo starp vienlīdzīgajiem”. Oktobrī Konstantinopole paziņoja, ka atzīst neatkarīgu Kijevas patriarhātu. Ukrainā līdz šim pastāvējušas trīs pareizticīgo baznīcas, bet tikai viena atzīta - Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kas ietilpst Krievijas Pareizticīgajā baznīcā. Otra lielākā ir Kijevas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca, ko vada patriarhs Filarets. Līdz šim viņš nav bijis atzīts, bet tagad Konstantinopole to izdarījusi, paverot durvis neatkarīgas Ukrainas baznīcas izveidei. Trešā ir mazā Ukrainas Autokefālā pareizticīgā baznīca, kas joprojām nav atzīta. Maskava, kuras pārziņā vairāk nekā 300 gadus bijusi Kijevas metropolija, notiekošo sauc par baznīcas šķelšanos un ir sarāvusi saites ar Konstantinopoli. Latvijas pareizticīgo baznīca, kas saistīta ar Maskavas patriarhātu, bet ir autonoma, līdz šim vairījusies komentēt notiekošo.