Straupes baznīca ir unikāla ar faktu, ka tā celta 13. gadsimtā kā Lielstraupes pils ansambļa sastāvdaļa, kā arī ar to, ka tā ir vienīgā baznīca Latvijā, kurai ir no baznīcas atdalīts koka zvanu tornis. Taču liela mākslinieciska nozīme ir vitrāžām altārgala logos.

Vitrāžas ir darinātas pēc Sigismunda Vidberga un Noras Cēsnieces metiem. Viena no vitrāžām “Aizvesto logs” ir kā veltījums 1941. gada 14. jūnija deportāciju upuru piemiņai. Vitrāžu restaurāciju vadīja māksliniece Nora Cēsniece, kura izgatavoja kompozīciju “Māte”, jo vitrāžu “Aizvesto logs” 70. gados politisku iemeslu dēļ ielikt logā nedrīkstēja. Straupes baznīcā nacionālie simboli savijas ar kristīgajiem motīviem. Baznīcas altārgleznu gleznojis kāds bēgļu nometnes latvietis. Tajā māte Latvija vēršas pie Dieva, lai pēc kara posta notiktu tautas atdzimšana.