2.sep.2014
Latvijas Kristigais radio/leta.lv

Garīgā dimensija sagatavo bāzi vispārējai drošībai arī starptautiskajās attiecībās, taču Ukrainas notikumos tā noteikti nav bijusi starp prioritātēm - tā konferencē par nacionālo un starptautisko drošību sacīja katoļu Baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Konferences atklāšanā arhibīskaps atzina, ka vēlas saprast, kas veicinājis Ukrainas notikumu attīstību. "Mani vienmēr ir interesējušas tās atsperes, kas to virza, atbilstoši prognozējot nākotni, lai spētu ietekmēt to. Tomēr ir jāņem vērā, ka visa pamatā ir lielvaru cīņa. Tā ir pirmā dimensija, kas ir šī konflikta pamatā. Tur cīnās Krievija par savām stratēģiskajām interesēm, tur cīnās Eiropas Savienība (ES) un ASV. Ir pilnīgi loģisks jautājums, vai kāds nevēlējās revanšēties par Sīrijā piedzīvoto zaudējumu?" retoriski vaicāja Stankevičs. Viņš konferencē klātesošajiem pauda uzskatu, ka Ukrainā pašlaik darbojas spēki no abām pusēm - Krievija vēlas "pārvilkt" Ukrainu savā pusē, bet ES ar ASV atbalstu – savā. "Tas Maidans - tur nebija tas līmenis, kādam vajadzēja būt. Bija jāiet tajā virzienā, lai notiktu demokrātiskas vēlēšanas un lai prezidenta amatā nebūtu kaut kāds ieliktenis vai klana pārstāvis. Bet tie procesi tika tā sašūpoti, ka man radies nopietns jautājums - vai tur netika pārforsēts? Vai tur nebija arī tā vēlēšanās pazemot pretējo pusi? Tas deva ieganstu," uzskata arhibīskaps. Tāpat viņš akcentēja, ka Krievijā vairākus gadsimtus bija mongoļu-tatāru jūgs, kas atstājis zināmu iespaidu uz mentalitāti. Turklāt tas viss liekot uzdot jautājumus saistībā ar Latvijas situāciju. "Man nāk prātā Somijas piemērs. Viņi neprovocēja, viņi uzvedās mierīgi, gatavojās aizsardzībai. Kad viņiem uzstādīja ultimātu, bruka virsū, viņi cīnījās ļoti varonīgi. Viņi prata sadzīvot, saglabājot savu neatkarību, bet tā ļoti izmanīgi, izmantojot neitralitātes politiku. Vai tas nav ļoti labs piemērs?" vaicāja Stankevičs. "Mēs esam maza valsts, tas ir fakts. Mums ir jāpastāv uz savu neatkarību un politiku, bet fakti ir tādi un tie ir jāņem vērā." Viņš arī norādīja uz vairākiem aspektiem, kas ļautu iedzīvotājiem justies drošāk. Viņaprāt, viens no tiem ir integrācijas problemātika. "Ir jāskatās, kas sabiedrību saliedē un kas to antagonizē, veidojot neveselīgu spriedzi. Šajā sakarā es gribu uzdot jautājumu - vai Eiropraids nav viens no faktoriem, kas šķeļ sabiedrību? Lielākā mūsu sabiedrības daļa neatbalsta tādu dzīvesveidu," sacīja Stankevičs, aicinot no globālas drošības viedokļa apsvērt šāda pasākuma nepieciešamību.